Latina

muokkaa

ovātūrus m., ovātūra f., ovātūrum n.

  1. (taivutusmuoto) partisiipin futuuri verbistä ovō

Taivutus

yksikkö monikko
sijamuoto maskuliini feminiini neutri sijamuoto maskuliini feminiini neutri
nominatiivi ovātūrus ovātūra ovātūrum nominatiivi ovātūrī ovātūrae ovātūra
akkusatiivi ovātūrum ovātūram ovātūrum akkusatiivi ovātūrōs ovātūrās ovātūra
genetiivi ovātūrī ovātūrae ovātūrī genetiivi ovātūrōrum ovātūrārum ovātūrōrum
datiivi ovātūrō ovātūrae ovātūrō datiivi ovātūrīs ovātūrīs ovātūrīs
ablatiivi ovātūrō ovātūrā ovātūrō ablatiivi ovātūrīs ovātūrīs ovātūrīs