Saksa muokkaa

Verbi muokkaa

Taivutus[luo]
ind. prees. y. 2. p. klärst ab
ind. prees. y. 3. p. klärt ab
ind. imperf. y. 3. p. klärte ab
part. perf. abgeklärt
apuverbi haben

ab|klären

  1. selvittää, ratkaista

Etymologia muokkaa

ab- + klären