attriturus
Latina
muokkaaVerbi
muokkaaattrītūrus m., attrītūra f., attrītūrum n.
- (taivutusmuoto) partisiipin futuuri verbistä atterō
Taivutus
| yksikkö | monikko | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | |
| nominatiivi | attrītūrus | attrītūra | attrītūrum | nominatiivi | attrītūrī | attrītūrae | attrītūra | |
| akkusatiivi | attrītūrum | attrītūram | attrītūrum | akkusatiivi | attrītūrōs | attrītūrās | attrītūra | |
| genetiivi | attrītūrī | attrītūrae | attrītūrī | genetiivi | attrītūrōrum | attrītūrārum | attrītūrōrum | |
| datiivi | attrītūrō | attrītūrae | attrītūrō | datiivi | attrītūrīs | attrītūrīs | attrītūrīs | |
| ablatiivi | attrītūrō | attrītūrā | attrītūrō | ablatiivi | attrītūrīs | attrītūrīs | attrītūrīs | |