attritus
Latina
muokkaaVerbi
muokkaaattrītus m., attrīta f., attrītum n.
- (taivutusmuoto) partisiipin perfekti verbistä atterō
Taivutus
| yksikkö | monikko | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | |
| nominatiivi | attrītus | attrīta | attrītum | nominatiivi | attrītī | attrītae | attrīta | |
| akkusatiivi | attrītum | attrītam | attrītum | akkusatiivi | attrītōs | attrītās | attrīta | |
| genetiivi | attrītī | attrītae | attrītī | genetiivi | attrītōrum | attrītārum | attrītōrum | |
| datiivi | attrītō | attrītae | attrītō | datiivi | attrītīs | attrītīs | attrītīs | |
| ablatiivi | attrītō | attrītā | attrītō | ablatiivi | attrītīs | attrītīs | attrītīs | |