cupitus
Latina
muokkaaVerbi
muokkaacupītus m., cupīta f., cupītum n.
- (taivutusmuoto) partisiipin perfekti verbistä cupō
Taivutus
| yksikkö | monikko | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | |
| nominatiivi | cupītus | cupīta | cupītum | nominatiivi | cupītī | cupītae | cupīta | |
| akkusatiivi | cupītum | cupītam | cupītum | akkusatiivi | cupītōs | cupītās | cupīta | |
| genetiivi | cupītī | cupītae | cupītī | genetiivi | cupītōrum | cupītārum | cupītōrum | |
| datiivi | cupītō | cupītae | cupītō | datiivi | cupītīs | cupītīs | cupītīs | |
| ablatiivi | cupītō | cupītā | cupītō | ablatiivi | cupītīs | cupītīs | cupītīs | |