intricatus
Latina
muokkaaVerbi
muokkaaintrīcātus m., intrīcāta f., intrīcātum n.
- (taivutusmuoto) partisiipin perfekti verbistä intrīcō
Taivutus
| yksikkö | monikko | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | |
| nominatiivi | intrīcātus | intrīcāta | intrīcātum | nominatiivi | intrīcātī | intrīcātae | intrīcāta | |
| akkusatiivi | intrīcātum | intrīcātam | intrīcātum | akkusatiivi | intrīcātōs | intrīcātās | intrīcāta | |
| genetiivi | intrīcātī | intrīcātae | intrīcātī | genetiivi | intrīcātōrum | intrīcātārum | intrīcātōrum | |
| datiivi | intrīcātō | intrīcātae | intrīcātō | datiivi | intrīcātīs | intrīcātīs | intrīcātīs | |
| ablatiivi | intrīcātō | intrīcātā | intrīcātō | ablatiivi | intrīcātīs | intrīcātīs | intrīcātīs | |