Latina

muokkaa

meritūrus m., meritūra f., meritūrum n.

  1. (taivutusmuoto) partisiipin futuuri verbistä mereō

Taivutus

muokkaa
yksikkö monikko
sijamuoto maskuliini feminiini neutri sijamuoto maskuliini feminiini neutri
nominatiivi meritūrus meritūra meritūrum nominatiivi meritūrī meritūrae meritūra
akkusatiivi meritūrum meritūram meritūrum akkusatiivi meritūrōs meritūrās meritūra
genetiivi meritūrī meritūrae meritūrī genetiivi meritūrōrum meritūrārum meritūrōrum
datiivi meritūrō meritūrae meritūrō datiivi meritūrīs meritūrīs meritūrīs
ablatiivi meritūrō meritūrā meritūrō ablatiivi meritūrīs meritūrīs meritūrīs