oblitus
Latina muokkaa
Verbi muokkaa
oblītus m., oblīta f., oblītum n.
- (taivutusmuoto) partisiipin perfekti verbistä oblīvīscor
Taivutus
| yksikkö | monikko | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | |
| nominatiivi | oblītus | oblīta | oblītum | nominatiivi | oblītī | oblītae | oblīta | |
| akkusatiivi | oblītum | oblītam | oblītum | akkusatiivi | oblītōs | oblītās | oblīta | |
| genetiivi | oblītī | oblītae | oblītī | genetiivi | oblītōrum | oblītārum | oblītōrum | |
| datiivi | oblītō | oblītae | oblītō | datiivi | oblītīs | oblītīs | oblītīs | |
| ablatiivi | oblītō | oblītā | oblītō | ablatiivi | oblītīs | oblītīs | oblītīs | |