recturus
Latina
muokkaaVerbi
muokkaarēctūrus m., rēctūra f., rēctūrum n.
- (taivutusmuoto) partisiipin futuuri verbistä regō
Taivutus
| yksikkö | monikko | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | |
| nominatiivi | rēctūrus | rēctūra | rēctūrum | nominatiivi | rēctūrī | rēctūrae | rēctūra | |
| akkusatiivi | rēctūrum | rēctūram | rēctūrum | akkusatiivi | rēctūrōs | rēctūrās | rēctūra | |
| genetiivi | rēctūrī | rēctūrae | rēctūrī | genetiivi | rēctūrōrum | rēctūrārum | rēctūrōrum | |
| datiivi | rēctūrō | rēctūrae | rēctūrō | datiivi | rēctūrīs | rēctūrīs | rēctūrīs | |
| ablatiivi | rēctūrō | rēctūrā | rēctūrō | ablatiivi | rēctūrīs | rēctūrīs | rēctūrīs | |