seminatus
Latina
muokkaaVerbi
muokkaasēminātus m., sēmināta f., sēminātum n.
- (taivutusmuoto) partisiipin perfekti verbistä sēminō
Taivutus
yksikkö | monikko | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | |
nominatiivi | sēminātus | sēmināta | sēminātum | nominatiivi | sēminātī | sēminātae | sēmināta | |
akkusatiivi | sēminātum | sēminātam | sēminātum | akkusatiivi | sēminātōs | sēminātās | sēmināta | |
genetiivi | sēminātī | sēminātae | sēminātī | genetiivi | sēminātōrum | sēminātārum | sēminātōrum | |
datiivi | sēminātō | sēminātae | sēminātō | datiivi | sēminātīs | sēminātīs | sēminātīs | |
ablatiivi | sēminātō | sēminātā | sēminātō | ablatiivi | sēminātīs | sēminātīs | sēminātīs |