appellaturus
Latina
muokkaaVerbi
muokkaaappellātūrus m., appellātūra f., appellātūrum n.
- (taivutusmuoto) partisiipin futuuri verbistä appellō
Taivutus
| yksikkö | monikko | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | |
| nominatiivi | appellātūrus | appellātūra | appellātūrum | nominatiivi | appellātūrī | appellātūrae | appellātūra | |
| akkusatiivi | appellātūrum | appellātūram | appellātūrum | akkusatiivi | appellātūrōs | appellātūrās | appellātūra | |
| genetiivi | appellātūrī | appellātūrae | appellātūrī | genetiivi | appellātūrōrum | appellātūrārum | appellātūrōrum | |
| datiivi | appellātūrō | appellātūrae | appellātūrō | datiivi | appellātūrīs | appellātūrīs | appellātūrīs | |
| ablatiivi | appellātūrō | appellātūrā | appellātūrō | ablatiivi | appellātūrīs | appellātūrīs | appellātūrīs | |