determinaturus

Latina

Verbi

dēterminātūrus m., dēterminātūra f., dēterminātūrum n.

1. (taivutusmuoto) partisiipin futuuri verbistä dēterminō

Taivutus

yksikkö					monikko
sijamuoto	maskuliini	feminiini	neutri		sijamuoto	maskuliini	feminiini	neutri
nominatiivi	dēterminātūrus	dēterminātūra	dēterminātūrum		nominatiivi	dēterminātūrī	dēterminātūrae	dēterminātūra
akkusatiivi	dēterminātūrum	dēterminātūram	dēterminātūrum		akkusatiivi	dēterminātūrōs	dēterminātūrās	dēterminātūra
genetiivi	dēterminātūrī	dēterminātūrae	dēterminātūrī		genetiivi	dēterminātūrōrum	dēterminātūrārum	dēterminātūrōrum
datiivi	dēterminātūrō	dēterminātūrae	dēterminātūrō		datiivi	dēterminātūrīs	dēterminātūrīs	dēterminātūrīs
ablatiivi	dēterminātūrō	dēterminātūrā	dēterminātūrō		ablatiivi	dēterminātūrīs	dēterminātūrīs	dēterminātūrīs