terminatus
Latina
muokkaaVerbi
muokkaaterminātus m., termināta f., terminātum n.
- (taivutusmuoto) partisiipin perfekti verbistä terminō
Taivutus
| yksikkö | monikko | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | |
| nominatiivi | terminātus | termināta | terminātum | nominatiivi | terminātī | terminātae | termināta | |
| akkusatiivi | terminātum | terminātam | terminātum | akkusatiivi | terminātōs | terminātās | termināta | |
| genetiivi | terminātī | terminātae | terminātī | genetiivi | terminātōrum | terminātārum | terminātōrum | |
| datiivi | terminātō | terminātae | terminātō | datiivi | terminātīs | terminātīs | terminātīs | |
| ablatiivi | terminātō | terminātā | terminātō | ablatiivi | terminātīs | terminātīs | terminātīs | |