relatus

Latina

Substantiivi

Taivutus
sijamuoto	yksikkö	monikko
nominatiivi	relātus	relātūs
akkusatiivi	relātum	relātūs
genetiivi	relātūs	relātuum
datiivi	relātuī	relātibus
ablatiivi	relātū	relātibus

relātus m. (4)

1. kerronta

Verbi

relātus m., relāta f., relātum n.

1. (taivutusmuoto) partisiipin perfekti verbistä referō

Taivutus

yksikkö					monikko
sijamuoto	maskuliini	feminiini	neutri		sijamuoto	maskuliini	feminiini	neutri
nominatiivi	relātus	relāta	relātum		nominatiivi	relātī	relātae	relāta
akkusatiivi	relātum	relātam	relātum		akkusatiivi	relātōs	relātās	relāta
genetiivi	relātī	relātae	relātī		genetiivi	relātōrum	relātārum	relātōrum
datiivi	relātō	relātae	relātō		datiivi	relātīs	relātīs	relātīs
ablatiivi	relātō	relātā	relātō		ablatiivi	relātīs	relātīs	relātīs